namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

皈敬世尊、阿羅漢、正等正覺者


無記相應 (無記說相應) 對讀 Parallel Reading of Abyākata-saṃyuttaṃ, Not designated (巴利三藏 相應部)



本對讀包含下列數個版本,請自行勾選欲對讀之版本 (感恩 Siong-Ui Te 師兄 提供程式支援):

sn44.1
巴利原典(CSCD) [1]

10. Abyākatasaṃyuttaṃ

1. Khemāsuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena khemā bhikkhunī kosalesu cārikaṃ caramānā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagatā hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sāketā sāvatthiṃ gacchanto, antarā ca sāketaṃ antarā ca sāvatthiṃ toraṇavatthusmiṃ ekarattivāsaṃ upagacchi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, toraṇavatthusmiṃ tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā jāna yamahaṃ ajja payirupāseyya’’nti.

‘‘Evaṃ, devā’’ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā kevalakappaṃ toraṇavatthuṃ āhiṇḍanto [anvāhiṇḍanto (sī.)] nāddasa tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā yaṃ rājā pasenadi kosalo payirupāseyya. Addasā kho so puriso khemaṃ bhikkhuniṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagataṃ. Disvāna yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca –

‘‘Natthi kho, deva, toraṇavatthusmiṃ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṃ devo payirupāseyya. Atthi ca kho, deva, khemā nāma bhikkhunī, tassa bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa. Tassā kho pana ayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘paṇḍitā, viyattā medhāvinī bahussutā cittakathā kalyāṇapaṭibhānā’ti. Taṃ devo payirupāsatū’’ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ panayye, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā – ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti. ‘‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘‘Kiṃ nu kho, ayye, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭhā samānā – ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā – hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ panayye, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā – ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā – na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā – ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, bhagavatā – hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ panayye, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā – ‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ bhagavatā – neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Ko nu kho , ayye, hetu, ko paccayo yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’’ti?

‘‘Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ [vālikaṃ (sī. syā. kaṃ.)] gaṇetuṃ – ettakā [ettikā (sī.)] vālukā iti vā, ettakāni vālukasatāni iti vā, ettakāni vālukasahassāni iti vā, ettakāni vālukasatasahassāni iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, ayye’’. ‘‘Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ gaṇetuṃ – ettakāni udakāḷhakāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasahassāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, ayye’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Mahāyye, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yena rūpe tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.

‘‘Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhāyavimutto, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.

‘‘Yāya saññā tathāgataṃ…pe… yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti , ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti.

‘‘Yena viññāṇe tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upetī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā – ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bhante, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti ? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā – ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bhante, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti iti puṭṭho samāno – ‘abyākataṃ kho etaṃ, mahārāja, mayā – hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi…pe…. ‘‘‘Kiṃ pana, bhante, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno – ‘‘‘etampi kho, mahārāja, abyākataṃ mayā – neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti?

‘‘Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ gaṇetuṃ – ettakā vālukā iti vā…pe… ettakāni vālukasatasahassāni iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṃ gaṇetuṃ – ettakāni udakāḷhakāni iti vā…pe… ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Mahā, bhante, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho. Evameva kho, mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti. Yāya vedanāya…pe… yāya saññāya…pe… yehi saṅkhārehi…pe…’’.

‘‘Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho – seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upeti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi na upetī’’ti.

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva [satthuno ceva (sī.)] sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati , samessati, na virodhayissati [vihāyissati (sī. syā. kaṃ.), vigāyissati (ka.)] yadidaṃ aggapadasmiṃ. Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ khemaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Sāpi me ayyā etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ byākāsi, seyyathāpi bhagavā. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Handa dāni mayaṃ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassa dāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti. Paṭhamaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

44.(10)無記相應

相應部44相應1經/ 讖摩經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次世尊 住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

當時,讖摩 比丘尼 在憍薩羅國 進行遊行 ,在舍衛城與娑雞多城中途的兜樂那哇堵入住。

那時,當憍薩羅國波斯匿王從娑雞多城去舍衛城時,在娑雞多城與舍衛城中途的兜樂那哇堵入住一夜。

那時,憍薩羅國波斯匿王召喚某位男子:

「喂!男子!來!你去找在兜樂那哇堵中我今日能訪問的 沙門婆羅門 。」

「是的,陛下!」那位男子回答憍薩羅國波斯匿王後,找遍整個兜樂那哇堵,沒看見憍薩羅國波斯匿王能訪問的沙門或婆羅門。那位男子看見讖摩比丘尼在兜樂那哇堵入住。看見後,去見憍薩羅國波斯匿王。抵達後,對憍薩羅國波斯匿王這麼說:

「陛下!在兜樂那哇堵中沒有陛下能訪問的沙門或婆羅門,但,陛下!有一位名叫讖摩的比丘尼,她是世尊、 阿羅漢遍正覺者 的女弟子,而那位聖尼有這樣的好名聲被傳播著:『她是賢智者、聰明者、有智慧者、多聞者、雄辯者、應辯善巧者。』請陛下拜訪她。」

那時,憍薩羅國波斯匿王去見讖摩比丘尼。抵達後,向讖摩比丘尼 問訊 ,接著在一旁坐下。在一旁坐好後,憍薩羅國波斯匿王對讖摩比丘尼這麼說:

「怎麼樣?聖尼!死後如來存在嗎?」

「大王!這不被世尊所 記說 :『死後如來存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?聖尼!死後如來不存在嗎?」

「大王!這不被世尊所記說:『死後如來不存在。』」

「怎麼樣?聖尼! 死後如來存在且不存在 嗎?」

「大王!這不被世尊所記說:『死後如來存在且不存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?聖尼!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「大王!這不被世尊所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「聖尼!當被像這樣問:『怎麼樣?聖尼!死後如來存在嗎?』你說:『大王!這不被世尊所記說:「死後如來存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?聖尼!死後如來不存在嗎?』你說:『大王!這不被世尊所記說:「死後如來不存在。」』當被像這樣問:『怎麼樣?聖尼!死後如來存在且不存在?』你說:『大王!這不被世尊所記說:「死後如來存在且不存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?聖尼!死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『大王!這不被世尊所記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』聖尼!什麼因、什麼緣因而這不被沙門 喬達摩 記說?」

「那樣的話,大王!就這情況我要反問你,就依你認為妥當的來回答。大王!你怎麼想:你有任何會計師或查驗員或計算者能計算在恒河中的沙:『有這麽多粒沙。』或『有這麽多百粒沙。』或『有這麽多千粒沙。』或『有這麽多十萬粒沙。』嗎?」

「不,聖尼!」

「又,大王!你有任何會計師或查驗員或計算者能計算在大海中的水:『有這麽多升水。』或『有這麽多百升水。』或『有這麽多千升水。』或『有這麽多十萬升水。』嗎?」

「不,聖尼!那是什麼原因呢?聖尼!大海是深的、不可測量的、難被深入了解的。」

「同樣的,大王!當凡以色 安立 如來時,能安立那如來的色已被捨斷,根已被切斷, 就像無根的棕櫚樹 ,成為非有, 為未來不生之物 ,大王! 從色的名稱解脫的如來 是甚深的、 不能計量的 ,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』 不適用 ,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。

當凡以受安立如來時,能安立那如來的受已被捨斷,根已被切斷,就像無根的棕櫚樹, 成為非有 ,為未來不生之物,大王!從受的名稱解脫的如來是甚深的、不能計量的,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。

當凡以想……(中略)當凡以行安立如來時,能安立那如來的行已被捨斷,根已被切斷,就像無根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從行的名稱解脫的如來是甚深的、不能計量的,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。

當凡以識安立如來時,能安立那如來的識已被捨斷,根已被切斷,就像無根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從識的名稱解脫的如來是甚深的、不能計量的,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。」

那時,憍薩羅國波斯匿王歡喜、 隨喜 讖摩比丘尼所說後,起座向讖摩比丘尼 問訊 ,然後 作右繞 ,接著離開。

那時,過些時候,憍薩羅國波斯匿王去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,憍薩羅國波斯匿王對世尊這麼說:

「怎麼樣? 大德 !死後如來存在嗎?」

「大王!這不被我所記說:『死後如來存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?大德!死後如來不存在嗎?」

「大王!這不被我所記說:『死後如來不存在。』」

「怎麼樣?大德!死後如來存在且不存在嗎?」

「大王!這不被我所記說:『死後如來存在且不存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?大德!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「大王!這不被我所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「大德!當被像這樣問:『怎麼樣?大德!死後如來存在嗎?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?大德!死後如來不存在嗎?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來不存在。」』當被像這樣問:『怎麼樣?大德!死後如來存在且不存在?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來存在且不存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?大德!死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『大王!這不被我所記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』大德!什麼因、什麼緣因而這不被世尊記說?」

「那樣的話,大王!就這情況我要反問你,就依你認為妥當的來回答。大王!你怎麼想:你有任何會計師或查驗員或計算者能計算在恒河中的沙:『有這麽多粒沙。』……(中略)或『有這麽多十萬粒沙。』嗎?」

「不,大德!」

「又,大王!你有任何會計師或查驗員或計算者能計算在大海中的水:『有這麽多升水。』……(中略)或『有這麽多十萬升水。』嗎?」

「不,大德!那是什麼原因呢?大德!大海是深的、不可測量的、難被深入了解的。」

「同樣的,大王!當凡以色安立如來時,能安立那如來的色已被捨斷,根已被切斷,就像無根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從色的名稱解脫的如來是甚深的、不能計量的,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』不適用,……(中略)『死後如來既非存在也非不存在』不適用。

當凡以受……(中略)當凡以想……(中略)當凡以行……(中略)當凡以識安立如來時,能安立那如來的識已被捨斷,根已被切斷,就像無根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,大王!從識的名稱解脫的如來是甚深的、不能計量的,難被深入了解的,猶如大海,『死後如來存在』不適用,『死後如來不存在』不適用,『死後如來存在且不存在』不適用,『死後如來既非存在也非不存在』不適用。」

「不可思議啊, 大德未曾有 啊,大德!實在是因為 大師 與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。

大德!這裡, 有一次 ,我去見讖摩比丘尼後,問這件事,那位聖尼以這些句、以這些字句對我解說,猶如世尊。

不可思議啊,大德!未曾有啊,大德!實在是因為大師與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。

好了,大德!現在我們要走了,我們很忙,有很多該做的事。」

「大王!現在, 你考量適當的時間 吧。」

那時,憍薩羅國波斯匿王歡喜、 隨喜 世尊所說後,起座向世尊問訊,然後 作右繞 ,接著離開。

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第十 無記說相應

第一 讖摩長老尼

爾時,世尊住舍衛城衛陀林給孤獨長者之遊園。

其時,偶然讖摩長老尼遊行於拘薩羅國,於舍衛城與沙計多中間之多羅那越賭地方入安居。

時,波斯匿拘薩羅王由沙計多往舍衛城,於沙計多與舍衛城中間之多羅那越賭取一夜之宿。

波斯匿拘薩羅王呼一臣曰:「汝,臣下!於此多羅那越睹,如今日余應表敬意〔趨訪〕見沙門或婆羅門。」

「唯然,唯然,大王!」彼臣應諾波斯匿拘薩羅王,雖察遍多羅那越睹,亦未發現彼波斯匿拘薩羅王以表敬意〔趨訪〕之沙門或婆羅門。

彼臣見讖摩尼於多羅那越睹入安居。見已,彼至波斯匿拘薩羅王之處,告王曰:「大王!於多羅那越睹無有大王表敬意〔趨訪〕之沙門或婆羅門;但大王!有一名讖摩比丘尼,是彼世尊、應供、正徧覺者之女弟子,而此大姊謂是:『賢者、能者、多聞之智者、巧說者、善良之即慧者。』揚好名聲,大王可對彼尼表敬意。」

於是,波斯匿拘薩羅王至彼讖摩比丘尼之處,禮拜彼尼,坐於一方。

坐於一方之波斯匿拘薩羅王向讖摩比丘尼曰:「大姊!如來死後,猶存在否?」

「大王!謂『如來死後存在』者,此非世尊之所記說。」

「然則,大姊!如來死後不存在耶?」

「大王!謂『如來死後不存在』者,此亦非世尊之所記說。」

「然則,大姊!如來死後,為存在又不存在耶?」

「大王!謂『如來死後,存在又不存在』者,此亦非世尊之所記說。」

「然則,大姊!如來死後為非存在、又非不存在耶?」

「大王!『如來死後,為非存在或非不存在』,此亦非世尊之所記說。」

「如是問:『大姊!如來死後存在否?』汝言:『大王!世尊不記說如來死後存在。』……『如來死後不存在耶?』……『如來死後,存在又不存在耶?』……『如來死後,非存在又非不存在耶?』……世尊對此不為記說者,為何之因?為何之緣耶?」

「然則,大王!就此反問於汝,依汝認為適當者以回答。

大王!汝對此以作如何思惟?於汝以誰之計算者、或說印者、或說數者,有能計算恆河之沙:『沙有幾何數量或沙有幾百數量,或沙有幾百千數量耶?』」 「大姊!否,此不能。」

「然則,於汝以誰之計算者、或說印者、或說數者,有能計算大海之水:『水有幾何計量,或水有幾百斗量,或水有幾百千斗量耶?』」 「大姊!否,此為不能。」 「此何故耶?」 「大姊!海量大而甚深,不可測,難計量。」

「是於此同理,大王!無論以如何之色示如來,如來對此色已捨棄,如斷其根,〔切斷〕多羅樹之幹,非為存在者,是未來之不生者。大王!如來譬如大海,脫離色之測量,甚深、不可測、難計量。故不適言如來死後是存在;亦不適言如來死後不存在;亦不適言如來死後,存在又不存在;亦不適言如來死後,不存在又非不存在。

無論以如何之受……以如何之想……以如何之行……以如何之識示如來,如來對此受……想……行……識已予捨棄……大王!如來譬如大海,脫離受之測量……脫離想之測量……脫離行之測量……脫離識之測量,甚深、不可測、是難量。故不適謂:如來死後存在;亦不適謂:如來死後,不存在;亦不適謂:如來死後,存在又不存在;亦不適謂:如來死後,非存在又非不存在。」

時,波斯匿拘薩羅王歡喜、隨受讖摩比丘尼之所說,從座而起,禮拜彼尼,行右繞禮後離去。

波斯匿拘薩羅王其後至世尊之住處,禮拜世尊坐於一面。

坐於一面之波斯匿拘薩羅王,白世尊曰:「大德!如來死後存在否?」 「大王!『如來死後存在』者,此是余所未記說。」

「然則,大德!如來死後不存在耶?」 「大王!『如來死後,不存在』者,此亦非余所記說。」

然則,大德!……(參照九、十兩節)

「大德!問『如來死後,存在耶?』答以:『大王!余未記說如來死後之存在。』……『如來死後不存在耶?』……『如來死後,存在又不存在耶?』……『如來死後,非存在又非不存在耶?』……大德!世尊對此未予記說者,其為何因?為何其緣耶?」

「然則,大王!就此反問於汝,依汝認為適當者以作返答。

大王!汝對此作如何思惟?於汝以誰之計算者、或說印者、或說數者,對恆河之沙……(參照一三節)

然則,於汝以誰之計算者、或說印者、或說數者、以能計算大海之水……(參照一四節)

同於此理,大王!以如何之色……以如何之受……以如何之想……以如何之行……以如何之識,以示如來,如來對此已予捨棄……故不適謂:如來死後存在……不存在……存在又不存在……非存在又非不存在。」

「大德!殊妙哉!大德!稀有哉!師之女弟子於此第一之句,意義與意義、文言與文言,相接近、相親和,皆無相違。

大德!於此,余一時曾至讖摩比丘尼之處,以問此義;彼大姊亦為余與世尊同是以此句此文,說明此義。殊妙哉!大德!稀有哉!大德!師與女弟子於此第一之句,意義與意義、文言與文言,相接近、相親和,皆無相違。大德!今吾等欲離去,吾等多作務、多所作。」 「大王!如今,即汝當作之時。」

於是,波斯匿拘薩羅王歡受隨喜世尊之所說,即從座起,禮拜世尊,右繞離去。

sn44.2
巴利原典(CSCD) [1]

2. Anurādhasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . Ekamantaṃ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ – ‘‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā’’ti? ‘‘Yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā’’ti. Evaṃ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ – ‘‘so cāyaṃ [yo cāyaṃ (sī.)] bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto’’ti. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu.

Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi – ‘‘sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ puccheyyuṃ, kathaṃ byākaramāno nu khvāhaṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādī ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ byākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’’ti? Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ – ‘‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā’’ti? Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ – ‘‘yo so, āvuso , tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā’’ti. Evaṃ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ – ‘‘so cāyaṃ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’’ti. Atha kho maṃ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi – ‘‘sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ puccheyyuṃ, kathaṃ byākaramāno nu khvāhaṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādī ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ byākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’’ti?

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anurādha, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?

‘‘Aniccaṃ, bhante’’.

‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?

‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.

‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?

‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Vedanā niccā vā aniccā vā’’ti?…Pe… saññā …pe… saṅkhārā…pe… ‘‘viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?

‘‘Aniccaṃ, bhante’’.

‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?

‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.

‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?

‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Tasmātiha, anurādha, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ, anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anurādha, rūpaṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Vedanaṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Saññaṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anurādha, rūpasmiṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Vedanāya…pe… aññatra vedanāya…pe… saññāya…pe… aññatra saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… aññatra saṅkhārehi…pe… viññāṇasmiṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anurādha, rūpaṃ, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anurādha, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne [tathāgato anupalabbhiyamāno (syā. ka.), tathāgate anupalabbhamāne (?)] kallaṃ nu te taṃ veyyākaraṇaṃ [veyyākaraṇāya (sī.)] – yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti – ‘‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu sādhu, anurādha! Pubbe cāhaṃ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodha’’nti. Dutiyaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應2經/ 阿奴羅度經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次世尊 住在毘舍離大林 重閣 講堂。

當時, 尊者 阿奴羅度住在離世尊不遠處的 林野 小屋中。

那時,眾多其他外道 遊行者 去見尊者阿奴羅度。抵達後,與尊者阿奴羅度互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,那些其他外道遊行者對尊者阿奴羅度這麼說:

「阿奴羅度 道友 !當 安立 最高的人、無上的人、已證得無上成就的如來時,在這四個地方安立:『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『 死後如來存在且不存在 』,或『死後如來既非存在也非不存在』。」

當這麼說時,尊者阿奴羅度對那些其他外道遊行者這麼說:

「道友!當安立最高的人、無上的人、已證得無上成就的如來時, 在這四個以外的地方 安立:『死後如來存在』,或『死後如來不存在』,或『死後如來存在且不存在』,或『死後如來既非存在也非不存在』。」

當這麼說時,其他外道遊行者們對尊者阿奴羅度這麼說:

「這位一定是新 比丘 ,出家不久,或者是愚笨的、無能的 上座 。」

那時,其他外道遊行者們以「新的、愚笨的」之語貶抑尊者阿奴羅度後,起座離開。

那時,當那些其他外道遊行者離開不久,尊者阿奴羅度這麼想:

「如果那些其他外道遊行者進一步問我,那麼,我怎樣對那些其他外道遊行者解說,才 會是世尊的所說之說 ,而且不會以不實而毀謗世尊,能 法、隨法地解說 ,而不讓任何如法的種種說來到應該被呵責處呢?」

那時,尊者阿奴羅度去見世尊。抵達後,向世尊 問訊 ,接著在一旁坐下。在一旁坐好後,尊者阿奴羅度對世尊這麼說:

大德 !這裡,我住在離世尊不遠處的林野小屋中,大德!那時,眾多其他外道遊行者來見我,抵達後,與我互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,那些其他外道遊行者對我這麼說:『阿奴羅度道友!當安立最高的人、無上的人、已證得無上成就的如來時,在這四個地方安立:「死後如來存在」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』大德!當這麼說時,我對那些其他外道遊行者這麼說:『道友!當安立最高的人、無上的人、已證得無上成就的如來時,在這四個以外的地方安立:「死後如來存在」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』大德!當這麼說時,其他外道遊行者們對我這麼說:『這位一定是新比丘,出家不久,或者是愚笨的、無能的上座。』大德!那時,其他外道遊行者們以『新的、愚笨的』之語貶抑我後,起座離開。 大德!那時,當那些其他外道遊行者離開不久,我這麼想:『如果那些其他外道遊行者進一步問我,那麼,我怎樣對那些其他外道遊行者解說,才會是世尊的所說之說,而且不會以不實而毀謗世尊,能法、隨法地解說,而不讓任何如法的種種說來到應該被呵責處呢?』」

「阿奴羅度!你怎麼想:色是常的,或是無常的呢?」

「無常的,大德!」

「而凡為無常的,是苦的,或是樂的呢?」

「苦的,大德!」

「而凡為無常的、苦的、 變易法 ,你適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」

「不,大德!」

「受是常的,或是無常的呢?」

……(中略)

想……(中略)行……(中略)

「識是常的,或是無常的呢?」

「無常的,大德!」

「而凡為無常的,是苦的,或是樂的呢?」

「苦的,大德!」

「而凡為無常的、苦的、變易法,你適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」

「不,大德!」

「阿奴羅度!因此,在這裡,凡任何色,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該以正確之慧被這樣如實看作:『 這不是我的我不是這個這不是我的真我 。』

凡任何受,不論過去、未來、現在,……凡任何想……凡任何行……凡任何識,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有識應該以正確之慧被這樣如實看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』

阿奴羅度!當這麼看時, 已受教導的聖弟子 在色上 ,在受上厭,在想上厭,在行上厭,在識上厭;厭者 離染 ,經由離貪而解脫,當解脫時, 有『[這是]解脫』之智 ,他了知:『 出生已盡梵行已完成應該作的已作不再有這樣[輪迴]的狀態 了。』

阿奴羅度!你怎麼想:你認為『色是如來』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『受是如來』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『想是如來』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『行是如來』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『識是如來』嗎?」

「不,大德!」

「阿奴羅度!你怎麼想:你認為『如來在色中』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『如來在色以外的其它處』嗎?」

「不,大德。」

「你認為在受中……(中略)在受以外的其它處……(中略)在想中……(中略)在想以外的其它處……(中略)在行中……(中略)在行以外的其它處……(中略)你認為『如來在在識中』嗎?」

「不,大德!」

「你認為『如來在識以外的其它處』嗎?」

「不,大德!」

「阿奴羅度!你怎麼想:你認為『色、受、想、行、識[合起來]是如來』嗎?」

「不,大德!」

「阿奴羅度!你怎麼想:你認為『那無色、無受、無想、無行、無識者是如來』嗎?」

「不,大德!」

「這裡,阿奴羅度!就在此生中,當真實的、實際的如來未被你發現時,你適合對他們宣稱:『道友!當安立最高的人、無上的人、已證得無上成就的如來時,在這四個以外的地方安立:「死後如來存在」,……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』嗎?」

「不,大德!」

「阿奴羅度! !好!阿奴羅度!從以前到現在, 我只安立苦以及苦之滅 。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第二 阿㝹羅陀

爾時,世尊住毘舍離城之大林重閣講堂中。

偶爾,尊者阿羅陀,住於世尊旁側之林間小舍中。

時,眾多外道普行沙門等,來至尊者阿羅陀之處,與彼會釋,交換親切慇懃之談話後,坐於一面。

坐於一面之彼外道普行沙門,告尊者阿羅陀曰:「友阿羅陀!彼〔無〕上人、最上人、最上無雙之如來,以示此〔如來〕者,於此等四種事處所示:『如來死後存在』或『如來死後不存在』或『如來死後,存在又不存在』或『如來死後非存在又非不存在。』」

「友等!彼〔無〕上人、最上人、最上無雙之如來,以示此〔如來〕者,於此等四種事處之外。所示〔四種事處〕者:『如來死後存在……非不存在。』」 作斯言已,彼等外道普行沙門,告尊者阿羅陀曰:「彼比丘出家不久之新參、或是愚蒙無能之長老。」

時,彼等外道普行沙門,以新參愚蒙之言,斥尊者阿羅陀,即從座起而離去。

尊者阿羅陀於此等外道普行沙門離去未久之時,心生思念:「彼等外道普行沙門,若再來問余時,將如何作答?余為此等普行沙門,以言世尊之所言,無以非實誹謗世尊耶?隨順世尊之法,而說明法,任何隨順法者、同法者,亦無陷於非難之地耶?」

於是,尊者阿羅陀,詣至世尊住處,禮拜世尊,坐於一面。

坐於一面之尊者阿羅陀,白世尊曰:「大德!余住於世尊傍側之林間小舍中。大德!時有眾多之外道普行沙門來余之處……告余曰:『友阿羅陀,彼無上人、最上人、最上無雙之如來……』作斯言已,大德!余告彼等外道普行沙門曰:『友等!彼〔無〕上人、最上人、最上無雙人之如來……。』作斯言已,大德!彼外道普行沙門言余曰:『彼比丘出家未久之新參,或是愚蒙無能之長老。』時,彼等外道普行沙門……即從座起而離去。

余於此等外道普行沙門離去未久之時,心生思念:『彼等外道普行沙門……同法者,皆無陷於非難之地耶?』」

「阿羅陀!色是常住耶?抑無常耶?」 「大德!是無常。」

「然則,凡是無常者,此是苦耶?抑樂耶?」 「大德!是苦。」「然則,凡是無常、苦而變壞之法,『此是吾所〔有〕,此是吾,此是吾之我。』之認識為是耶?」 「否,大德!此非〔是〕。」

「受……想……行……識是常住耶?抑無常耶?」 「大德!是無常。」

「然則,凡是無常、苦而變壞之法,『此是吾所〔有〕,此是吾,此是吾之我。』之認識為是耶?」 「否,大德!此非〔是〕。」

「然則!於此,阿羅陀!應以如是正智如實見,凡過去未來現在之色,或內或外、或粗或細、或劣或勝、或遠或近,一切色乃『此非吾所有,此非吾,此非吾之我。』應以如是正智如實見。凡過去未來現在之受……想……行……識,或內或外、或粗或細、或劣或勝、或遠或近,一切識為『此非吾所有,此非吾,此非吾之我。』

阿羅陀!如是見之有聞聖弟子,厭嫌於色、厭嫌於受、厭嫌於想、厭嫌於識;厭嫌者則離欲,由離欲而解脫,於解脫則『我解脫』之智生,當即證知:於生已盡、梵行已住、應作已作、更不如是再生。

阿羅陀!汝對此作如何思惟:『以認識色是如來』耶?」 「否,大德!不然。」

「以受……以想……以行……以認識識是如來耶?」 「否,大德!不然。」

「阿羅陀!汝對此作如何思惟?以認識色有如來耶?」 「否,大德!不然。」

「認識於色之外有如來否?」 「否,大德!不然。」

「以受……於受之外……

以想……於想之外……

以行……於行之外……

認識識有如來耶?」 「否,大德!不然。」 「認識識之外有如來耶?」 「否,大德!不然。」

「阿羅陀!汝對此作如何思惟?以認識色、受、想、行、識是如來耶?」 「否,大德!不然。」

「阿羅陀!汝對此作如何思惟?認識此如來是無色、無受、無想、無行、無識者否?」 「否,大德!不然。」

「於此,汝阿羅陀!正由於現法不真實,確實得見如來者,以示彼無上人、最上人、最上無雙之如來,或以示:『如來死後存在』或『如來死後,不存在』或『如來死後,存在又不存在』或『如來死後,非存在亦非不存在』,此等四種事之外,以此記說為是?」 「否,大德!不然。」

「阿羅陀!善哉,善哉!阿羅陀!於過去於現在,余皆以教導令知苦與苦滅。」

sn44.3
巴利原典(CSCD) [1]

3. Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –

‘‘Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, āvuso, bhagavatā – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ panāvuso, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, āvuso, abyākataṃ bhagavatā – ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, āvuso, bhagavatā – ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, āvuso, abyākataṃ bhagavatā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno, ‘abyākataṃ kho etaṃ, āvuso, bhagavatā – hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi…pe… ‘kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno – ‘etampi kho, āvuso, abyākataṃ bhagavatā – neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti?

‘‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho, āvuso, rūpagatametaṃ. Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, rūpagatametaṃ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, rūpagatametaṃ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, rūpagatametaṃ. Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho, āvuso, vedanāgatametaṃ. Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, vedanāgatametaṃ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, vedanāgatametaṃ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, vedanāgatametaṃ. Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho, āvuso, saññāgatametaṃ. Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saññāgatametaṃ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saññāgatametaṃ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saññāgatametaṃ. Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho, āvuso, saṅkhāragatametaṃ . Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saṅkhāragatametaṃ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saṅkhāragatametaṃ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, saṅkhāragatametaṃ. Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti kho, āvuso, viññāṇagatametaṃ. Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, viññāṇagatametaṃ. Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, viññāṇagatametaṃ. Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti, viññāṇagatametaṃ. Ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti. Tatiyaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應3經/ 舍利弗與拘絺羅經第一 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次尊者 舍利弗與尊者摩訶拘絺羅,住在波羅奈鹿野苑中仙人墜落處。

那時,尊者摩訶拘絺羅在傍晚時,從 獨坐 中出來,去見尊者舍利弗。抵達後,與尊者舍利弗相互歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,對尊者舍利弗這麼說:

「怎麼樣?舍利弗 學友 !死後如來存在嗎?」

「學友!這不被 世尊記說 :『死後如來存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?學友!死後如來不存在嗎?」

「學友!這不被世尊所記說:『死後如來不存在。』」

「怎麼樣?學友! 死後如來存在且不存在 嗎?」

「學友!這不被世尊所記說:『死後如來存在且不存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?學友!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「學友!這不被世尊所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「學友!當被像這樣問:『怎麼樣?學友!死後如來存在嗎?』你說:『學友!這不被世尊所記說:「死後如來存在。」』……(中略)當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?學友!死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『學友!這不被世尊所記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』學友!什麼因、什麼緣因而這不被世尊記說?」

「學友!『死後如來存在。』 這是色之類 ;『死後如來不存在。』這是色之類;『死後如來存在且不存在。』這是色之類;『死後如來既非存在也非不存在。』這是色之類。學友!『死後如來存在。』這是受之類;『死後如來不存在。』這是受之類;『死後如來存在且不存在。』這是受之類;『死後如來既非存在也非不存在。』這是受之類。學友!『死後如來存在。』這是想之類;『死後如來不存在。』這是想之類;『死後如來存在且不存在。』這是想之類;『死後如來既非存在也非不存在。』這是想之類。學友!『死後如來存在。』這是行之類;『死後如來不存在。』這是行之類;『死後如來存在且不存在。』這是行之類;『死後如來既非存在也非不存在。』這是行之類。學友!『死後如來存在。』這是識之類;『死後如來不存在。』這是識之類;『死後如來存在且不存在。』這是識之類;『死後如來既非存在也非不存在。』這是 識之類 。學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第三 舍利弗——拘絺羅 第一(住者)

時,尊者舍利弗與尊者大拘絺羅,住於波羅奈〔城外〕仙人墮處之鹿苑中。

時,尊者大拘絺羅於日暮時分,獨從思維而起,來到尊者舍利弗住處,與尊者舍利弗共會見,交換親誠慇懃之話後,坐於一面。

坐於一面之尊者大拘絺羅,告尊者舍利弗曰:「友舍利弗!如來死後存在耶?」

「友!『如來死後存在』者,此是世尊所不記說。」

「然則友!如來死後是不存在耶?」……

「然則友!如來死後,存在又不存在耶?」……

「然則友!如來死後,非存在又非不存在耶?」……

如是問「友!『如來死後存在耶?』汝言:『友!世尊不記說如來死後存在。』……世尊不記說此,是何因?何緣耶?」

「『如來死後存在』者,友!此則住著於色。『如來死後不存在』,友!此則住著於色。『如來死後存在又不存在』,友!此則住著於色。『如來死後,非存在亦非不存在』,友!此則住著於色。

『如來死後存在、不存在、存在又不存在、非存在又非不存在。』友!此則住著於受……想……行……識。

友!如來不記說此,即是此因、此緣。」

sn44.4
巴利原典(CSCD) [1]

4. Dutiyasāriputtakoṭṭhikasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye…pe… (sāyeva pucchā) ‘‘ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Rūpaṃ kho, āvuso, ajānato apassato yathābhūtaṃ, rūpasamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, rūpanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ , rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇasamudayaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’tipissa hoti.

‘‘Rūpañca kho, āvuso, jānato passato yathābhūtaṃ, rūpasamudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, rūpanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, viññāṇasamudayaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti; ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti. Catutthaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應4經/ 舍利弗與拘絺羅經第二 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次尊者 舍利弗與尊者摩訶拘絺羅,住在波羅奈鹿野苑中仙人墜落處。……(中略)(如前經所問)

學友 !什麼因、什麼緣因而這不被世尊 記說 ?」

「學友!不如實知、見色者;不如實知、見色集者;不如實知、見色 者;不如實知、見導向色 滅道跡 者,他會想:『死後如來存在。』他會想:『死後如來不存在。』他會想:『 死後如來存在且不存在 。』他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』受……(中略)想……(中略)行……(中略)不如實知、見識者;不如實知、見識集者;不如實知、見識滅者;不如實知、見導向識滅道跡者,他會想:『死後如來存在。』他會想:『死後如來不存在。』他會想:『死後如來存在且不存在。』他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』

學友!但,如實知、見色者;如實知、見色集者;如實知、見色滅者;如實知、見導向色滅道跡者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』受……(中略)想……(中略)行……(中略)如實知、見識者;如實知、見識集者;如實知、見識滅者;如實知、見導向識滅道跡者,他不會想:『死後如來存在。』他不會想:『死後如來不存在。』他不會想:『死後如來存在且不存在。』他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』

學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第四 舍利弗——拘絺羅 第二(生起)

時,尊者舍利弗與尊者大拘絺羅……

「……世尊不記說此,是何因?何緣耶?」

「友!對色……受……想……行……識不能如實知、見者,對色……受……想……行……識之生起,不能如實知、見者,對色……受……想……行……識之滅不能如實知、見者,對達到色……受……想……行……識滅之道,不能如實知、見者,則有『如來死後存在』,有『如來死後不存在』,有『如來死後存在又不存在』,有『如來死後非存在又非不存在』。

友!對色……受……想…行……識如實知、見者,對色受想行識之生起,如實知、見者,對色受想行識之滅如實知、見者,對到達色、受、想、行、識滅之道,如實知、見者,則無有『如來死後存在』,無有『如來死後不存在』,無有『如來死後存在又不存在』,無有『如來死後非存在又非不存在』。

友!此為如來所不記說之因、之緣。」

sn44.5
巴利原典(CSCD) [1]

5. Tatiyasāriputtakoṭṭhikasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye…pe… (sāyeva pucchā) ‘‘ko nu kho, āvuso, hetu ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Rūpe kho, āvuso, avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Rūpe ca kho, āvuso, vigatarāgassa…pe… vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṃ kho, āvuso, hetu, ayaṃ paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti. Pañcamaṃ.
漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應5經/ 舍利弗與拘絺羅經第三 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次尊者 舍利弗與尊者摩訶拘絺羅,住在波羅奈鹿野苑中仙人墜落處。……(中略)(如前經所問)

學友 !什麼因、什麼緣因而這不被世尊 記說 ?」

「學友!對於色未離貪、未離意欲、未離情愛、未離渴望、未離熱惱、未離渴愛者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』受……(中略)想……(中略)行……(中略)對於識未離貪、未離意欲、未離情愛、未離渴望、未離熱惱、未離渴愛者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』

學友!但,對於色已離貪、……(中略)受……(中略)想……(中略)行……(中略)對於識已離貪、已離意欲、已離情愛、已離渴望、已離熱惱、已離渴愛者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』

學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第五 舍利弗——拘絺羅 第三(愛情)

時,尊者舍利弗與尊者大拘絺羅……

「……世尊不記說此,是何因?何緣耶?」

「友!對於色……對於受……對於想……對於行……對於識不離貪者、不離欲者、不離愛情者、不離渴者、不離熱惱者、不離愛者,始有『如來死後存在』,有『如來死後不存在』,有『如來死後存在又不存在』,有『如來死後非存在又非不存在』。

友!對於色……對於受……對於想…對於行……對於識離貪者、離欲者、離愛情者、離渴者、離熱惱者、離愛者,則無有『如來死後存在』,無有『如來死後不存在』,無有『如來死後存在又不存在』,無有『如來死後非存在又非不存在』。

友!此為如來所不記說之因、之緣。」

sn44.6
巴利原典(CSCD) [1]

6. Catutthasāriputtakoṭṭhikasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhikena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca – ‘‘‘kiṃ nu kho, āvuso koṭṭhika, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti…pe… ‘kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno – ‘etampi kho, āvuso, abyākataṃ bhagavatā – neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi’’. ‘‘Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti?

‘‘Rūpārāmassa kho, āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgatoparaṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Vedanārāmassa kho, āvuso, vedanāratassa vedanāsammuditassa, vedanānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… saññārāmassa kho, āvuso…pe… saṅkhārārāmassa kho āvuso…pe… viññāṇārāmassa kho, āvuso, viññāṇaratassa viññāṇasammuditassa viññāṇanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti’’.

‘‘Na rūpārāmassa kho, āvuso, na rūparatassa na rūpasammuditassa, rūpanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Na vedanārāmassa kho, āvuso…pe… na saññārāmassa kho, āvuso…pe… na saṅkhārārāmassa kho, āvuso…pe… na viññāṇārāmassa kho, āvuso, na viññāṇaratassa na viññāṇasammuditassa, viññāṇanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṃ kho, āvuso, hetu, ayaṃ paccayo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti.

‘‘Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Siyā, āvuso. Bhavārāmassa kho, āvuso, bhavaratassa bhavasammuditassa, bhavanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Na bhavārāmassa kho, āvuso, na bhavaratassa na bhavasammuditassa, bhavanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti.

‘‘Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Siyā, āvuso. Upādānārāmassa kho, āvuso, upādānaratassa upādānasammuditassa, upādānanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Na upādānārāmassa kho, āvuso, na upādānaratassa na upādānasammuditassa, upādānanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘neva, hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho āvuso, pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti.

‘‘Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Siyā, āvuso. Taṇhārāmassa kho, āvuso, taṇhāratassa taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti. Na taṇhārāmassa kho, āvuso, na taṇhāratassa na taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti…pe. … ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti.

‘‘Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatā’’ti? ‘‘Ettha dāni, āvuso sāriputta, ito uttari kiṃ icchasi? Taṇhāsaṅkhayavimuttassa, āvuso sāriputta, bhikkhuno vaṭṭaṃ [vattaṃ (syā. kaṃ. ka.) vaddhaṃ (pī.)] natthi paññāpanāyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應6經/ 舍利弗與拘絺羅經第四 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次尊者 舍利弗與尊者摩訶拘絺羅,住在波羅奈鹿野苑中仙人墜落處。

那時,尊者舍利弗在傍晚時,從 獨坐 中出來,去見尊者摩訶拘絺羅。抵達後,與尊者摩訶拘絺羅相互歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,對尊者摩訶拘絺羅這麼說:

「怎麼樣?拘絺羅 學友 !死後如來存在嗎?」

……(中略)

「……當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?學友!死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『學友!這不被世尊所 記說 :「死後如來既非存在也非不存在。」』學友!什麼因、什麼緣因而這不被世尊記說?」

「學友!在色中歡樂、在色中得歡樂、在色中得喜悅、不如實知、見色 者,他會想:『死後如來存在。』他會想:『死後如來不存在。』他會想:『 死後如來存在且不存在 。』他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』學友!在受中歡樂、在受中得歡樂、在受中得喜悅、不如實知、見受滅者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)學友!在想中歡樂、……(中略)學友!在行中歡樂、……(中略)學友!在識中歡樂、在識中得歡樂、在識中得喜悅、不如實知、見識滅者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』」

學友!但,不在色中歡樂、不在色中得歡樂、不在色中得喜悅、如實知、見色滅者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』學友!不在受中歡樂、……(中略)學友!不在想中歡樂、……(中略)學友!不在行中歡樂、……(中略)學友!不在識中歡樂、在識中得歡樂、在識中得喜悅、如實知、見識滅者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』

學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

「學友!會有其他 法門 ,依此而這不被世尊記說嗎?」

「學友!會有的。學友!在 中歡樂、在有中得歡樂、在有中得喜悅、不如實知、見有滅者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』學友!但,不在有中歡樂、不在有中得歡樂、不在有中得喜悅、如實知、見有滅者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

「學友!會有其他法門,依此而這不被世尊記說嗎?」

「學友!會有的。學友!在取中歡樂、在取中得歡樂、在取中得喜悅、不如實知、見取滅者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』學友!但,不在取中歡樂、不在取中得歡樂、不在取中得喜悅、如實知、見取滅者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

「學友!會有其他法門,依此而這不被世尊記說嗎?」

「學友!會有的。學友!在渴愛中歡樂、在渴愛中得歡樂、在渴愛中得喜悅、不如實知、見渴愛滅者,他會想:『死後如來存在。』……(中略)他會想:『死後如來既非存在也非不存在。』學友!但,不在渴愛中歡樂、不在渴愛中得歡樂、不在渴愛中得喜悅、如實知、見渴愛滅者,他不會想:『死後如來存在。』……(中略)他不會想:死後如來既非存在也非不存在。』學友!這是因、這是緣,依此而這不被世尊記說。」

「學友!會有其他法門,依此而這不被世尊記說嗎?」

「舍利弗學友!現在,在這裡,在此之外,你還想要什麼呢?舍利弗學友!對 渴愛之滅盡而解脫比丘 來說,沒有輪迴的 安立 。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第六 舍利弗——拘絺羅 第四(喜悅)

時,尊者舍利弗與尊者大拘絺羅……

時,尊者舍利弗日暮時分,獨從思惟而起,去往尊者大拘絺羅住處,與彼共會面,交換親愛慇懃之談話後,坐於一面。

坐於一面之尊者舍利弗,問於尊者大拘絺羅曰:「友拘絺羅!『友!如來死後存在者是如何耶?』汝言:『如來死後存在者,乃世尊所不記說。』……問於:『如來死後,非存在又非不存在者,是如何耶?』汝言:『如來死後,非存在又非不存在者,亦是世尊所不記說。』世尊不記說此,是何因?何緣耶?」

「友!以色……受……想……行……識為樂,以識為喜,以識為快,對識之滅不能如實知、見者,始有『如來死後存在』……有『如來死後,非存在又非不存在』。

友!不以色……受……想……行……不以識為樂、不以識為喜、不以識為快,對識之滅如實知、見者,則無有『如來死後存在』……無有『如來死後,非存在又非不存在』。

友!此為世尊不記說之因、之緣。」

「然則友!世尊不記說此,還有其他之事由否?」 「友!有。

友!以有為樂、以有為喜、以有為快,對有之滅不能如實知、見者,則有『如來死後存在』……有『如來死後非存在又非不存在』。

友!不以有為樂,不以有為喜,不以有為快,對有之滅如實知、見者,則無有『如來死後存在』……無有『如來死後非存在又非不存在』。

友!此亦世尊所不記說之因、之緣。」

「然則友!世尊不記說此者,尚有其他之事由否?」 「友!有。

友!以取為樂,以取為喜,以取為快,對取之滅不能如實知、見者,則有『如來死後存在』……有『如來死後非存在又非不存在』。

友!不以取為樂,不以取為喜,不以取為快,對取之滅如實知、見者,則無有『如來死後存在』……無有『如來死後非存在又非不存在』。

友!此亦世尊對此未予記說之因,亦為其緣。」

「然則友!世尊不記說此,尚有其他之事由否?」 「友!有。

友!以愛為樂,以愛為喜,以愛為快,對愛之滅不能如實知、見者,則有『如來死後存在』……『如來死後非存在又非不存在』。

友!不以愛為樂,不以愛為喜,不以愛為快,對愛之滅如實知、見者,則無有『如來死後存在』……無有『如來死後非存在又非不存在』。

友!此亦世尊所不記說之因,亦是其緣。」

「然則友!世尊不記說此,尚有其他之事由否?」

「如今於此,友舍利弗!從此,汝更復何所願?友舍利弗!得愛盡解脫之比丘,無為其施設而有增長。」

sn44.7
巴利原典(CSCD) [1]

7. Moggallānasuttaṃ

  1. Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca –

‘‘Kiṃ nu kho, bho moggallāna, sassato loko’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘sassato loko’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, asassato loko’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘asassato loko’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bho moggallāna, antavā loko’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘antavā loko’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, anantavā loko’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘anantavā loko’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bho moggallāna, taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’’nti. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’’nti. ‘‘Kiṃ nu kho, bho moggallāna, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bho moggallāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘Ko nu kho, bho moggallāna, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā? Ko pana, bho moggallāna, hetu ko paccayo, yena samaṇassa gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – sassato lokotipi, asassato lokotipi, antavā lokotipi, anantavā lokotipi, taṃ jīvaṃ taṃ sarīrantipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīrantipi, hoti tathāgato paraṃ maraṇātipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇātipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇātipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇātipī’’ti?

‘‘Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā cakkhuṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… jivhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… manaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – sassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… jivhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… manaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – sassato lokotipi…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇātipī’’ti.

Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko’’ti? Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, mayā – ‘sassato loko’ti…pe…. ‘‘Kiṃ pana, bho gotama, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ mayā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo, yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti?

‘‘Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā cakkhuṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi , eso me attā’ti samanupassanti…pe… jivhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… manaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… jivhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… manaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’ntipi, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’ntipi, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti.

‘‘Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Yatra hi nāma satthu ca [satthussa ca (sī. pī.), satthu ceva (khemāsutte)] sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ, bho gotama, samaṇaṃ mahāmoggallānaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Samaṇopi me moggallāno etehi padehi etehi byañjanehi tamatthaṃ byākāsi, seyyathāpi bhavaṃ gotamo. Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama ! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmi’’nti. Sattamaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應7經/ 目揵連經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

那時, 遊行者 婆蹉氏去見 尊者 目揵連。抵達後,與尊者目揵連互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對尊者目揵連這麼說:

「怎麼樣?目揵連 先生 !世界是常恆的嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所 記說 :『世界是常恆的。』」

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生! 世界是非常恆的 嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『世界是非常恆的。』」

「怎麼樣?目揵連先生!世界是有邊的嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『世界是有邊的。』」

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生!世界是無邊的嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『世界是無邊的。』」

「怎麼樣?目揵連先生!命即是身體嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『命即是身體。』」

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生! 命是一身體是另一 嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『命是一身體是另一。』」

「怎麼樣?目揵連先生!死後如來存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生!死後如來不存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來不存在。』」

「怎麼樣?目揵連先生! 死後如來存在且不存在 嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來存在且不存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「目揵連先生!什麼因、什麼緣,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,或世界是非常恆的,或世界是有邊的,或世界是無邊的,或命即是身體,或命是一身體是另一,或死後如來存在,或死後如來不存在,或死後如來存在且不存在,或死後如來既非存在也非不存在呢?』又,目揵連先生!什麼因、什麼緣,當對 沙門 喬達摩 這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,或世界是非常恆的,或世界是有邊的,或世界是無邊的,或命即是身體,或命是一身體是另一,或死後如來存在,或死後如來不存在,或死後如來存在且不存在,或死後如來既非存在也非不存在呢?』」

「婆蹉!其他外道遊行者們認為眼:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』……(中略)認為舌:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』……(中略)認為意:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』因此,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』

婆蹉!但 如來阿羅漢遍正覺者 認為眼:『 這不是我的我不是這個這不是我的真我 。』……(中略)認為舌:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)認為意:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』因此,當對如來這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』」

那時,遊行者婆蹉氏起座去見 世尊 。抵達後,與世尊互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對世尊這麼說:

「怎麼樣?喬達摩先生!世界是常恆的嗎?」

「婆蹉!這不被我所記說:『世界是常恆的。』」……(中略)

「那樣的話,怎麼樣?喬達摩先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「婆蹉!這不被我所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「喬達摩先生!什麼因、什麼緣,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』又,喬達摩先生!什麼因、什麼緣,當對喬達摩先生這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』」

「婆蹉!其他外道遊行者們認為眼:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』……(中略)認為舌:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』……(中略)認為意:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』因此,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』

婆蹉!但如來、阿羅漢、遍正覺者認為眼:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)認為舌:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』……(中略)認為意:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』因此,當對如來這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,或世界是非常恆的,或世界是有邊的,或世界是無邊的,或命即是身體,或 命是一身體是另一 ,或死後如來存在,或死後如來不存在,或死後如來存在且不存在,或死後如來既非存在也非不存在。』」

「不可思議啊,喬達摩先生! 未曾有 啊,喬達摩先生!實在是因為 大師 與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。

喬達摩先生!這裡,我去見沙門目揵連後,問這件事,沙門目揵連以這些句、以這些字句對我解說,猶如 喬達摩 尊師

不可思議啊,喬達摩先生!未曾有啊,喬達摩先生!實在是因為大師與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第七 目犍連(處)

時,婆蹉姓之普行沙門,來至尊者大目犍連住處……

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,問尊者大目犍連曰:「尊者目犍連!世間是常恆耶?」 「婆蹉!以『世間為常恆』者,此為世尊所不記說。」

「然則,尊者目犍連!世間是無常耶?」 「婆蹉!以『世間為無常』者,此亦世尊所不記說。」

「尊者目犍連!世間是有邊耶?」 「婆蹉!以『世間為有邊』者,此世尊所不記說。」

「然則,尊者目犍連!世間是無邊耶?」 「婆蹉!以『世間為無邊』者,此亦世尊所不記說。」

「尊者目犍連!是命即身耶?」 「婆蹉!是『即命即身』者,此世尊所不記說。」

「然則,尊者目犍連!命與身為各別耶?」 「婆蹉!『命與身為各別』者,此亦世尊所不記說。」

「尊者目犍連!如來死後是存在耶?」 「婆蹉!『如來死後存在』者,此世尊所不記說。」

「然則,尊者目犍連!如來死後不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後,不存在』者,此世尊所不記說。」

「尊者目犍連!如來死後,存在又不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後,存在又不存在』者,此世尊所不記說。」

「然則,尊者目犍連!如來死後,非存在又非不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後,非存在又非不存在』者,此亦世尊所不記說。」

「尊者目犍連!外道普行沙門等對如是問,或以『世間為常恆』,或以『世間為無常』,或以『世間為有邊』,或以『世間為無邊』,或以『即命即是身』,或以『命與身各別』,或以『如來死後存在』,或以『如來死後不存在』,或以『如來死後,存在又不存在』,或以『如來死後,非存在又非不存在』,如是之釋答,是以何為因?以何為緣耶?

尊者目犍連!然則,而向沙門瞿曇作如是之問,或不以『世間為常恆』,或不以『世間為無常』……或不以『如來死後非存在又非不存在』,而作如是之釋答者,是以何為因?以何為緣耶?」

「婆蹉!外道普行沙門等,是以眼為『此是我所有,此是我此是我之我』,作如是認識。以耳……以鼻……以舌……以身……以意,為『此是我所有,此是我,此是我之我』,作如是認識。以故,外道普行沙門等,作如是問,或以『世間是常恆』……或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』作如是釋答。

婆蹉!如來、應供、正徧智者,對眼不作如是認識:『此是我所有,此是我,此是我之我。』以耳……以鼻……以舌……以身……以意不如是認識:『此是我所有,此是我,此是我之我。』是故,如來對如是問,或不以『世間為常恆』,或不以『世間為無常』……或不以『如來死後,非存在又非不存在』釋答。」

時,婆蹉姓之普行沙門,從座而起,往世尊住處……

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,白世尊曰:「尊瞿曇!世間為常恆耶?」 「婆蹉!『世間是常恆』者,此乃余所不記說。」

……〔參照四~一二〕

「尊瞿曇!如來死後,是非存在又非不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後,非存在又非不存在』者,此亦余所不記說。」

「尊瞿曇!外道普行沙門等,對如是問,或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』,作如是之釋答,是以何為因?以何為緣耶?尊瞿曇!然而尊瞿曇對如是問,或不以『世間是常恆』,或不以『世間是無常』……或不以『如來死後,非存在又非不存在』,作如是釋答者,是以何為因?以何為緣耶?」

「婆蹉!外道普行沙門等,於眼作:『此是我所有,此是我,此是我之我。』以耳……以鼻……以舌……以身……以意於意作:『此是我所有,此是我,此是我之我。』如是認識。是故外道普行沙門等對如是問,即作如是釋答:『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後非存在又非不存在』。

如來、應供、正徧智者,於眼不作如是認識:『此是我所有,此是我,此是我之我。』於耳……鼻……舌……身……意,不作如是認識:『此是我所有,此是我,此是我之我。』是故,如來對如是問,或不以『世間是常恆』,或不以『世間是無常』……或不以『是如來死後,非存在又非不存在』釋答。」

「殊妙哉!尊瞿曇!稀有哉!尊瞿曇!乃師與其弟子,於此第一之句,意義與意義,文言與文言,相接近、相親和,無以相違背者。

於此,尊瞿曇!余時而至沙門大目犍連住處,以問此義。沙門目犍連亦與尊瞿曇同以此句此文,用以說明此義。殊妙哉!尊瞿曇!稀有哉!尊瞿曇,乃師與其弟子,於此第一之句,意義與意義、文言與文言,相接近、相親和,無以相違背者。」

sn44.8
巴利原典(CSCD) [1]

8. Vacchagottasuttaṃ

  1. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko’’ti? Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, mayā – ‘sassato loko’ti…pe…. ‘‘Kiṃ pana, bho gotama, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ mayā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti?

‘‘Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṃ attato samanupassanti, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ . Vedanaṃ attato samanupassanti…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassanti, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati…pe… na saññaṃ…pe… na saṅkhāre…pe… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti.

Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bho moggallāna, sassato loko’’ti? Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘sassato loko’ti…pe…. ‘‘Kiṃ pana, bho moggallāna, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘Ko nu kho, bho moggallāna, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho moggallāna, hetu, ko paccayo yena samaṇassa gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti?

‘‘Aññatitthiyā kho, vaccha, paribbājakā rūpaṃ attato samanupassanti, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassanti…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassanti, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’ti vā…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati…pe… na saññaṃ…pe… na saṅkhāre…pe… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ veyyākaraṇaṃ hoti – ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’ntipi, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’ntipi, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipī’’ti.

‘‘Acchariyaṃ, bho moggallāna, abbhutaṃ, bho moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati, samessati, na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ, bho moggallāna, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Samaṇopi me gotamo etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ byākāsi, seyyathāpi bhavaṃ moggallāno. Acchariyaṃ, bho moggallāna, abbhutaṃ, bho moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṃ aggapadasmi’’nti. Aṭṭhamaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應8經/ 婆蹉氏經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

那時, 遊行者 婆蹉氏去見 世尊 。抵達後,與世尊互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對世尊這麼說:

「怎麼樣? 喬達摩 先生 !世界是常恆的嗎?」

「婆蹉!這不被我所 記說 :『世界是常恆的。』」……(中略)

「那樣的話,怎麼樣?喬達摩先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「婆蹉!這不被我所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「喬達摩先生!什麼因、什麼緣因而當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』又,喬達摩先生!什麼因、什麼緣因而當對喬達摩先生這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』」

「婆蹉!其他外道遊行者們 認為 色是我, 或我擁有色 ,或色在我中, 或我在色中 ,認為受是我……(中略)想……(中略)行……(中略)認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』

婆蹉!但 如來阿羅漢遍正覺者 不認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中,不認為受是我……(中略)不認為想……(中略)不認為行……(中略)不認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,當對如來這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』」

那時,遊行者婆蹉氏起座去見 尊者 目揵連。抵達後,與尊者目揵連互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對尊者目揵連這麼說:

「怎麼樣?目揵連先生!世界是常恆的嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『世界是常恆的。』」……(中略)

「那樣的話,怎麼樣?目揵連先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「目揵連先生!什麼因、什麼緣因而當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』又,目揵連先生!什麼因、什麼緣因而當對 沙門 喬達摩這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在呢?』」

「婆蹉!其他外道遊行者們認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中,認為受是我……(中略)想……(中略)行……(中略)認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,當對其他外道遊行者們這麼問時,他們這麼回答:『世界是常恆的,……(中略)或死後如來既非存在也非不存在。』

婆蹉!但如來、阿羅漢、遍正覺者不認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中,不認為受是我……(中略)不認為想……(中略)不認為行……(中略)不認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,因此,當對如來這麼問時,他不這麼回答:『世界是常恆的,或 世界是非常恆的 ,或世界是有邊的,或世界是無邊的,或命即是身體,或 命是一身體是另一 ,或死後如來存在,或死後如來不存在,或 死後如來存在且不存在 ,或死後如來既非存在也非不存在。』」

「不可思議啊,目揵連先生! 未曾有 啊,目揵連先生!實在是因為 大師 與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。

目揵連先生!這裡,我去見沙門喬達摩後,問這件事,沙門喬達摩以這些句、以這些字句對我解說,猶如目揵連 尊師

不可思議啊,目揵連先生!未曾有啊,目揵連先生!實在是因為大師與弟子的道理與道理、字句與字句合流、集合而不相違,即:在最勝句上。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第八 婆蹉(繫縛)

時,婆蹉姓之普行沙門,來至世尊住處……

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,白世尊曰:「尊瞿曇!世間是常恆耶?」 「婆蹉!謂『世間是常恆』者,此乃余所不記說。」

〔參閱第七經四~一一〕。

「然則,尊瞿曇!如來死後,非存在又非不存在耶?」 「婆蹉!謂『如來死後非存在又非不存在』者,此亦余所不記說。」

「尊瞿曇!外道普行沙門等對如是問,或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後非存在又非不存在』,作如是釋答,是以何因?以何緣耶?然而尊瞿曇之於如是問,或不以『世間是常恆』……或『如來死後,非存在又非不存在』,如是釋答者,是何因?何緣耶?」

「婆蹉!外道普行沙門等,以認識色為我,或認識我有色,或認識我中有色,或色中有我。認識受……想……行……識是我,或認識我有識,或我中有識,或識中有我。故外道普行沙門之於如是問即作如是答,或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』。

婆蹉!如來、應供、正徧智者,不認識色為我、或我為色;不認識我中有色,或色中有我。不認識受……想……行……識是我,不認識我有識,或我中有識,或識中有我。故如來之於如是問,不作如是答,或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』等。」

時,婆蹉姓之普行沙門,從座而起,赴往尊者大目犍連住處……

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,告於尊者大目犍連曰:「尊者目犍連!世間是常恆耶?」 「婆蹉!謂『世間是常恆』者,此世尊所不記說。」

〔參閱第七經四~一一〕

「然則,尊者目犍連!如來死後,是非存在又非不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後,非存在又非不存在』者,此亦世尊所不記說。」

「尊者目犍連!外道普行沙門等之於如是之問,即作如是答:或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』者,是何因、何緣耶?然而尊者目犍連!對尊瞿曇之如是問,即不作如是答,或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在』等者,是何因、是何緣耶?」

「婆蹉!外道普行沙門認識以色是我,或我為色,或認識我中有色,或色中有我。認識受……想……行……識是我,或認識我是識,或我中有識,或識中有我。故外道普行沙門等對如是問,即如是答:或以『世間是常恆』,或以『世間是無常』……或以『如來死後,非存在又非不存在。』

婆蹉!如來、應供、正徧智者,不認識以色為我,不認識我為有色,或我中有色,或色中有我,不認識以受……想……行……識為我,亦不認識我為有識,或我中有識,或識中有我。以故如來對如是之問,不作如是答:或『世間是常恆』,或『世間是無常』……或『如來死後,非存在又非不存在』。」

「妙哉!尊者目犍連!稀有哉!尊者目犍連!乃師與其弟子,於此第一之句,意義與意義,文句與文句,相接近、相親近,而無相違背。

於此,尊者目犍連!余時而詣沙門瞿曇住處,以問此義。沙門瞿曇亦與尊者目犍連同以此句、此文,以說明此義。殊妙哉!尊者目犍連!稀有哉!尊者目犍連!乃師與其弟子,於此第一之句,意義與意義,文句與文句,相接近、相親和,而無相違背。」

sn44.9
巴利原典(CSCD) [1]

9. Kutūhalasālāsuttaṃ

  1. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Purimāni , bho gotama , divasāni purimatarāni sambahulānaṃ nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājakānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ayaṃ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’’’ti.

‘‘Ayampi kho makkhali gosālo…pe… ayampi kho nigaṇṭho nāṭaputto…pe… ayampi kho sañcayo [sañjayo (sī. syā. kaṃ. pī.)] belaṭṭhaputto…pe… ayampi kho pakudho [pakuddho (pī.)] kaccāno…pe… ayampi kho ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’’’ti.

‘‘Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa [yo ca khvassa (pī.)] sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tañca sāvakaṃ abbhatītaṃ kālaṅkataṃ upapattīsu na byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Api ca kho naṃ evaṃ byākaroti – ‘acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’ti. Tassa mayhaṃ, bho gotama, ahu deva kaṅkhā, ahu vicikicchā – ‘kathaṃ nāma [kathañhi nāma (syā. kaṃ. pī. ka.) kathaṃ kathaṃ nāma (chakkaṅguttare pañcamavagge dutiyasutte)] samaṇassa gotamassa dhammo abhiññeyyo’’’ti [dhammābhiññeyyāti (pī. ka.) dhammo… aññeyyo (chakkaṅguttare)]?

‘‘Alañhi te, vaccha, kaṅkhituṃ, alaṃ vicikicchituṃ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā. Saupādānassa khvāhaṃ, vaccha, upapattiṃ paññāpemi no anupādānassa. Seyyathāpi , vaccha, aggi saupādāno jalati, no anupādāno; evameva khvāhaṃ, vaccha, saupādānassa upapattiṃ paññāpemi, no anupādānassā’’ti.

‘‘Yasmiṃ , bho gotama, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, imassa pana bhavaṃ gotamo kiṃ upādānasmiṃ paññāpetī’’ti? ‘‘Yasmiṃ kho, vaccha, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, tamahaṃ vātūpādānaṃ paññāpemi. Vāto hissa, vaccha, tasmiṃ samaye upādānaṃ hotī’’ti. ‘‘Yasmiñca pana, bho gotama, samaye imañca kāyaṃ nikkhipati, satto ca aññataraṃ kāyaṃ anupapanno hoti, imassa pana bhavaṃ gotamo kiṃ upādānasmiṃ paññāpetī’’ti? ‘‘Yasmiṃ kho, vaccha, samaye imañca kāyaṃ nikkhipati, satto ca aññataraṃ kāyaṃ anupapanno hoti, tamahaṃ taṇhūpādānaṃ vadāmi. Taṇhā hissa, vaccha, tasmiṃ samaye upādānaṃ hotī’’ti [hotīti…pe… (ka.)]. Navamaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應9經/ 論議堂經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

那時, 遊行者 婆蹉氏去見 世尊 。抵達後,與世尊互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對世尊這麼說:

喬達摩 先生 !前幾天,眾多 沙門婆羅門 ,以及各派遊行者,在論議堂集會共坐,出現這樣的談論:『這位富蘭那迦葉有眾多追隨者,一群人之首,一群人的老師,有名聲的知名開宗祖師,眾人公認有德行者,他記說已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」也記說最高的人、無上的人、已證得無上成就,已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」這位末迦利瞿舍羅……(中略)這位尼乾陀若提子……(中略)這位散惹耶毘羅梨子……(中略)這位浮陀迦旃延……(中略)這位阿夷多翅舍欽婆羅有眾多追隨者,一群人之首,一群人的老師,有名聲的知名開宗祖師,眾人公認有德行者,他記說已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」也記說最高的人、無上的人、已證得無上成就,已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」

這位沙門喬達摩有眾多追隨者,一群人之首,一群人的老師,有名聲的知名開宗祖師,眾人公認有德行者,他記說已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」但不記說最高的人、無上的人、已證得無上成就,已死、已過世弟子的往生:「某某往生某處,某某往生某處。」只這麼記說他:「他切斷渴愛,破壞結, 以慢的完全止滅 而得到苦的結束。」』喬達摩先生!對我來說,有困惑、有疑惑:『沙門喬達摩的法,應怎樣被證知呢?』」

「婆蹉!對你來說,當然有困惑、當然有疑惑;在困惑之處,你的懷疑生起。

婆蹉!我 對有取著者 安立 往生,而不對無取著者。婆蹉!猶如火有燃料而燃燒,非無燃料。同樣的,婆蹉!我對有取著者安立往生,而不對無取著者。」

「喬達摩先生!每當火焰被風吹離出去時,喬達摩 尊師 安立什麼是其燃料呢?」

「婆蹉!每當火焰被風吹離出去時,我安立那風為燃料,婆蹉!因為那時風是燃料。」

「但,喬達摩先生!每當眾生這個身體倒下,尚未往生到另一個身體時,而喬達摩尊師安立什麼是其燃料呢?」

「婆蹉!每當眾生這個身體倒下,尚未往生到另一個身體時,我說那渴愛是燃料,婆蹉!因為那時渴愛是燃料。」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第九 論議堂

時,婆蹉姓之普行沙門,詣世尊住處,與世尊共會面……

坐於一面之婆蹉普姓行沙門,白世尊曰:「尊瞿曇!往昔之時,眾多之種種外道沙門、婆羅門、普行沙門,集會於此論議堂者之間,起此談論:

『此富蘭那迦葉擁有群眾,為一群之師,知名、譽高,為一派之始祖,為眾人所篤敬,說彼或弟子之遠逝、死去者等之出生事,謂出生於如此如此之處,出生於如此如此之處。說彼弟子之上士、最上士、最上無雙者,其弟子之遠逝、死去者之出生事,謂:出生於如此如此之處,出生於如此如此之處。

此又末迦利瞿舍羅……
此又尼乾陀若提子……
此又散若耶毘羅提子……
此又波浮陀迦旃延……
此又阿耆多翅舍欽婆羅……
此又沙門瞿曇擁有群眾,為一群之師,知名、譽高,為一派之始祖,眾人所篤敬,或說彼弟子之遠逝、死去者等之出生事,謂出生於如此如此之處,出生於如此如此之處。說彼之弟子之上士、最上士、最上無雙者,其弟子之遠逝、死去者之出生事,謂出生如此如此之處,出生如此如此之處。然則,彼對其〔弟子〕如是說:斷渴愛、毀結縛、善滅憍慢,以盡苦際。』

尊瞿曇!於此余有疑惑,有困迷:『如何而了知沙門瞿曇之法耶?』」

「婆蹉!汝足以疑惑,足以困迷。故汝於疑惑之處生困迷。婆蹉!余於出生者說示,有其燃源,不說示無有燃源。

婆蹉!恰如火之有燃源則燃,無燃源則不燃。同於此理,余於出生說示有燃源,不說示無有燃源。」

「然則,尊瞿曇!有火焰時,為風所吹,可至遠處。此時,尊瞿曇說示以何為薪源耶?」 「婆蹉!有火焰時,可至遠處。婆蹉!余謂:此風是薪源。婆蹉!風即為此時之薪源。」

「然而,尊瞿曇!又,有情或時而捨此身以出生為他身。尊瞿曇!說示以何為此薪源耶?」 「婆蹉!有情或時而捨此身,出生於彼之身。婆蹉!對此余說『愛』為薪源。婆蹉!愛於此時即為其薪源。」

sn44.10
巴利原典(CSCD) [1]

10. Ānandasuttaṃ

  1. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bho gotama, atthattā’’ti? Evaṃ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. ‘‘Kiṃ pana, bho gotama, natthattā’’ti? Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho āyasmā ānando acirapakkante vacchagotte paribbājake bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bhante, bhagavā vacchagottassa paribbājakassa pañhaṃ puṭṭho na byākāsī’’ti? ‘‘Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘atthattā’ti puṭṭho samāno ‘atthattā’ti byākareyyaṃ, ye te, ānanda, samaṇabrāhmaṇā sassatavādā tesametaṃ saddhiṃ [tesametaṃ laddhi (sī.)] abhavissa. Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘natthattā’ti puṭṭho samāno ‘natthattā’ti byākareyyaṃ, ye te, ānanda, samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā tesametaṃ saddhiṃ abhavissa. Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘atthattā’ti puṭṭho samāno ‘atthattā’ti byākareyyaṃ, api nu me taṃ, ānanda, anulomaṃ abhavissa ñāṇassa uppādāya – ‘sabbe dhammā anattā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Ahañcānanda, vacchagottassa paribbājakassa ‘natthattā’ti puṭṭho samāno ‘natthattā’ti byākareyyaṃ , sammūḷhassa, ānanda, vacchagottassa paribbājakassa bhiyyo sammohāya abhavissa – ‘ahuvā me nūna pubbe attā, so etarahi natthī’’’ti. Dasamaṃ.

漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應10經/ 阿難經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

那時, 遊行者 婆蹉氏去見 世尊 。抵達後,與世尊互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對世尊這麼說:

「怎麼樣? 喬達摩 先生 !有我嗎?」

當這麼說時,世尊變得沈默。

「那樣的話,怎麼樣?喬達摩先生!無我嗎?」

第二次,世尊變得沈默。

那時,遊行者婆蹉氏起座離開。

那時, 尊者 阿難在遊行者婆蹉氏離開不久時,對世尊這麼說:

大德 !為何你不解答遊行者婆蹉氏所問的問題呢?」

「阿難!當我對遊行者婆蹉氏所問的『有我』,如果解答為『有我』時,阿難!這會與那些恆常論的 沙門婆羅門 在一起;阿難!當我對遊行者婆蹉氏所問的『無我』,如果解答為『無我』時,阿難!這會與那些斷滅論的沙門、婆羅門在一起;阿難!當我對遊行者婆蹉氏所問的『有我』,如果解答為『有我』時,阿難!這是否會與我生起的『 一切法是無我 』之智隨順呢?」

「不,大德」

「阿難!當我對遊行者婆蹉氏所問的『無我』,如果解答為『無我』時,阿難!對已迷亂的遊行者婆蹉氏會有更多的迷亂:『我之前確實存在的我,它現在不存在了。』」

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第十 阿難(我是有)

時,婆蹉姓之普行沙門,來至世尊住處,與世尊共會面……

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,白世尊曰:「尊瞿曇!我是有者如何?」 作如是言時,世尊默然。

「然則,尊瞿曇!我是無者如何?」 世尊再次默然。於是,婆蹉姓普行沙門即從座起而離去。

時,婆蹉姓普行沙門離去未久,尊者阿難白世尊曰:「大德!何故世尊對婆蹉姓普行沙門之質問,不予回答耶?」

「阿難!余若對婆蹉姓普行沙門之問:『我是有耶?』答為『我是有』者,阿難!此則與常住論者之彼沙門婆羅門等相同。

然而,阿難!又余若對婆蹉姓普行沙門之問:『我是無耶?』答為『我是無』者,阿難!此則與斷滅論者之彼沙門婆羅門等相同。

阿難!余若對婆蹉姓普行沙門之問:『我是有耶?』答為『我是有』者,則順應余以智慧所發現之『一切法是無我』否?」 「 大德 !不然。」

「阿難!余若對婆蹉姓普行沙門之問:『我是無耶?』答為:『我是無。』者,阿難!此愚昧之婆蹉姓以『先前余非有我耶?其我如今則無。』則更增迷卻。」

*********

附: 相應部.四十四.無記相應 (部份經文)  蕭式球譯   十.阿難 (http://www.chilin.edu.hk/edu/report_section_detail.asp?section_id=61&id=349)

這時候,婆蹉種遊方者前往世尊那裏,和世尊互相問候,作了一些悅意的交談,坐在一邊,然後對世尊說: “喬答摩賢者,這是 ‘有我’ 的嗎?”

當婆蹉種遊方者說了這番話後,世尊沈默不語。

“喬答摩賢者,這是 ‘沒有我’ 的嗎?”

世尊第二次沈默不語。

於是,婆蹉種遊方者起座離去。

婆蹉種遊方者離去不久,阿難尊者對世尊說: “大德,世尊為什麼不解說婆蹉種遊方者所提的問題呢?”

“阿難,婆蹉種遊方者問是否 ‘有我’ 。如果我解說 ‘有我’ 的話,我便會和那些主張常見的沙門婆羅門一起了。

“阿難,婆蹉種遊方者問是否 ‘沒有我’ 。如果我解說 ‘沒有我’ 的話,我便會和那些主張斷見的沙門婆羅門一起了。

“阿難,婆蹉種遊方者問是否 ‘有我’ 。如果我解說 ‘有我’ 的話,這跟我的智 ‘一切法無我’ 符合嗎?”

“大德,不符合。”

“阿難,婆蹉種遊方者問是否 ‘沒有我’ 。如果我解說 ‘沒有我’ 的話,迷癡的婆蹉種遊方者便會更加迷癡,他會這樣想: ‘之前還像有一個我的,現在這個我沒有了!’ ”

sn44.11
巴利原典(CSCD) [1]

11. Sabhiyakaccānasuttaṃ

  1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sabhiyo kaccāno ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā sabhiyo kaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sabhiyena kaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ sabhiyaṃ kaccānaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho bho, kaccāna, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho kaccāna, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, bho kaccāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho kaccāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti? ‘‘Etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’’ti.

‘‘‘Kiṃ nu kho, bho kaccāna, hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno – ‘abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi . ‘Kiṃ pana, bho kaccāna, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno – ‘abyākataṃ kho etaṃ, vaccha, bhagavatā – na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, bho kaccāna, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno – ‘abyākataṃ kho etaṃ, vaccha , bhagavatā – hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṃ pana, bho kaccāna, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno – ‘etampi kho, vaccha, abyākataṃ bhagavatā – neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bho kaccāna, hetu, ko paccayo, yenetaṃ abyākataṃ samaṇena gotamenā’’ti? ‘‘Yo ca, vaccha, hetu, yo ca paccayo paññāpanāya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujjheyya. Kena naṃ paññāpayamāno paññāpeyya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā’’ti. ‘‘Kīvaciraṃ pabbajitosi, bho kaccānā’’ti? ‘‘Naciraṃ, āvuso, tīṇi vassānī’’ti. ‘‘Yassapa’ssa, āvuso, etamettakena ettakameva taṃpa’ssa bahu, ko pana vādo evaṃ [ko pana vādo eva (sī. pī.)] abhikkante’’ti! Ekādasamaṃ.

Abyākatasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Khemātherī anurādho, sāriputtoti koṭṭhiko;
Moggallāno ca vaccho ca, kutūhalasālānando;
Sabhiyo ekādasamanti;

Saḷāyatanavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Saḷāyatanavedanā, mātugāmo jambukhādako;
Sāmaṇḍako moggallāno, citto gāmaṇi saṅkhataṃ;
Abyākatanti dasadhāti.

Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi niṭṭhitā.
漢譯(莊春江) [2]

相應部44相應11經/ 沙比雅迦旃延經 (無記相應/處篇/如來記說)(莊春江譯)

有一次尊者 沙比雅迦旃延住在那低葛的磚屋中。

那時, 遊行者 婆蹉氏去見尊者沙比雅迦旃延。抵達後,與尊者沙比雅迦旃延互相歡迎。歡迎與寒暄後,在一旁坐下。在一旁坐好後,遊行者婆蹉氏對尊者沙比雅迦旃延這麼說:

「怎麼樣?迦旃延 先生 !死後如來存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所 記說 :『死後如來存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?迦旃延先生!死後如來不存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來不存在。』」

「怎麼樣?迦旃延先生! 死後如來存在且不存在 嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來存在且不存在。』」

「那樣的話,怎麼樣?迦旃延先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?」

「婆蹉!這不被世尊所記說:『死後如來既非存在也非不存在。』」

「迦旃延先生!當被像這樣問:『怎麼樣?迦旃延先生!死後如來存在嗎?』你說:『婆蹉!這不被世尊所記說:「死後如來存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?迦旃延先生!死後如來不存在嗎?』你說:『婆蹉!這不被世尊所記說:「死後如來不存在。」』當被像這樣問:『怎麼樣?迦旃延先生!死後如來存在且不存在?』你說:『婆蹉!這不被世尊所記說:「死後如來存在且不存在。」』當被像這樣問:『那樣的話,怎麼樣?迦旃延先生!死後如來既非存在也非不存在嗎?』你說:『婆蹉!這不被世尊所記說:「死後如來既非存在也非不存在。」』迦旃延先生!什麼因、什麼緣因而這不被 沙門 喬達摩記說?」

「婆蹉!對 安立 他是『色』或『無色』,『想』或『無想』或『非想非非想』的所有因與所有緣,如果那因與緣完全地、全部地無餘滅,還能以什麼 安立 來安立他是『色』或『無色』,『想』或『無想』或『非想非非想』呢?」

「迦旃延先生!你出家多久了呢?」

道友 !不久,三年。」

「道友!凡以這麼一點時間就能得到這麼多,更不用說超過此者了!」

無記相應完成,其 攝頌

「讖摩長老尼、阿奴羅度,舍利弗與拘絺羅,

 目揵連與婆蹉,論議堂、阿難,

 沙比雅第十一。」

六處篇第四,其攝頌:

「六處、受,婦女、閻浮車,

 沙門達迦、目揵連,質多、村長、{有}[無?]為,無記。」十種

六處篇相應經典終了。

漢譯(元亨寺, 雲庵) [3]

第一一 詵陀

爾時,尊者詵陀迦旃延,住於那地迦村之磚瓦家。

時,婆蹉姓之普行沙門,去至尊者詵陀迦旃延住處,與尊者詵陀迦旃延共相會面,交換親愛慇懃之話後,坐於一面。

坐於一面之婆蹉姓普行沙門,問尊者詵陀迦旃延曰:「尊迦旃延!如來死後存在耶?」 「婆蹉!以『如來死後存在』者,此為世尊所不記說。」

「然則,尊迦旃延!如來死後不存在耶?」 「婆蹉!以『如來死後不存在』者,此亦世尊所不記說。」

「然則,尊迦旃延!如來死後存在又不存在耶?」 「婆蹉!以『如來死後存在又不存在』者,此亦世尊所不記說。」

「然則,尊迦旃延!如來死後非存在又非不存在耶?」 「婆蹉!『如來死後非存在又非不存在』者,此亦世尊所不記說。」

「如是問:『尊迦旃延!如來死後存在耶?』『婆蹉!汝言:如來死後存在,乃世尊所不記說。』

如是問:『尊迦旃延!如來死後不存在耶?』『婆蹉!汝言:如來死後不存在,乃世尊所不記說。』

作如是問:『尊迦旃延!如來死後存在又不存在耶?』『婆蹉!汝言:如來死後是存在又不存在,乃世尊所不記說。』

作如是問:『尊迦旃延!如來死後非存在又非不存在耶?』『婆蹉!汝言:如來死後,非存在又非不存在,乃世尊所不記說。』

尊迦旃延!沙門瞿曇對此不予記說,是以何因、以何緣耶?」

「婆蹉!凡說示依有因、有緣者,言有色、言無色、言有想、言無想、言非想非非想,其因、其緣一切之一切滅盡全無所殘存,則依何以說示於此,說示或有色、或無色、或有想、或無想、或非想非非想耶?」

「尊迦旃延!汝出家有幾何之久耶?」 「友,不久,是三年。」

「友!若於此期間有此之智慧者,此則甚巨大,況且勝於此者耶!」

無記說相應(終)

其攝頌曰:

讖摩長老尼
及阿㝹羅陀
舍利弗三經
至於拘絺羅
目犍連婆蹉
論議堂阿難
詵陀之此等
共是一一經

六處篇相應終

其攝頌曰:

處以及受
女人閻浮車
並沙門出家
乃至目犍連
質多聚落主
無為不記說
此等共十種
十力石山逃出
涅槃大海之果
支聖道水湛
勝者語河長運


備註:

[1](1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11) 請參考: The Pāḷi Tipitaka http://www.tipitaka.org/ (請於左邊選單“Tipiṭaka Scripts”中選 Roman → Web → Tipiṭaka (Mūla) → Suttapiṭaka → Saṃyuttanikāya → Saḷāyatanavaggapāḷi → 9. Asaṅkhatasaṃyuttaṃ )。或可參考 【國際內觀中心】(Vipassana Meditation (As Taught By S.N. Goenka in the tradition of Sayagyi U Ba Khin)所發行之《第六次結集》(巴利大藏經) CSCD ( Chaṭṭha Saṅgāyana CD)。]
[2](1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11) 請參考: 臺灣【莊春江工作站】漢譯 相應部/Saṃyuttanikāyo → 43.無為相應(請點選經號進入):
[3](1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11) 請參考: N 《漢譯南傳大藏經》 (紙本來源:元亨寺漢譯南傳大藏經編譯委員會 / 高雄:元亨寺妙林出版社, 1995.) → 經藏/相應部 N13, N14, N15, N16, N17, N18 → N17 → 第 17 冊:直接進入閱讀 N17n0006 相應部經典(第42卷-第47卷) ( 6 卷) 【雲庵譯】 → 相應部經典(第42卷-第47卷) → 第43卷 → 第九 無為相應

巴利文經典最突出的特點,同時也是缺乏同情心的讀者最感厭倦的特點,就是單字、語句和整段文節的重複。這一部分是文法或至少是文體所產生的結果。 …,…,…,

…,…,…, 這種文句冗長的特性,另外還有一個原因,那就是在長時期中三藏經典只以口授相傳。 …,…,…,

…,…,…, 巴利文經典令人生厭的機械性的重覆敘述,也可能一部分是由於僧伽羅人(Sinhalese)不願遺失外國傳教師傳授給他們的聖語 …,…,…,

…,…,…, 重覆敘述不僅是說教記錄的特點,而且也是說教本身的特點。我們持有的版本,無疑地是把一段自由說教壓縮成為編有號碼的段落和重覆敘述的產品。佛陀所說的話一定比這些生硬的表格更為活潑柔軟得多。

(節錄自: 巴利系佛教史綱 第六章 聖典 二 摘錄 )